Lai gan, pavētot visādas pelavas atmiņu apcirkņos, attapu, ko man tas nedaudz atgādina. Sensenos laikos sanāca piedalīties dažādu grafisko drukas elementu prezentācijā vienai palielākai organizācijai. Uzklausīt visa veida kritiku un labojumus no klasiskas kundzītes - visu lietu speciālista, kura visu laiku lietoja argumentu "bet tas taču nav mākslinieciski". Kaut kādā brīdī neizturēju un piezīmēju, ka mūsu māksliniekam gan šis viss šķiet tīri mākslinieciski, uz ko pretim dabūju niknu "Jūs domājat, ka es neko nejēdzu? Es jaunībā esmu bērnu grāmatas ilustrējusi!!!". Pret šo, protams, iebilst vairs nebija ko.