kobras manā mūžā /gaišo atmiņu nostalģiskais starojums/
Vislabāk es atceros pirmo kobru - tā bija patiesi šausmīga pieredze un domāju, ka par to, ko es izjutu, zināja viss Iecavas poliklīnikas personāls un dakteris Junga vēl ilgi pēc tam. Pēdējai jau bija piestrādāts pie anestēzijas izgudrošanas republikāniskajā medicīnā un tas vienkārši nebija patīkamākais laika pavadīšanas veids, kā arī, nenoliegsim- mani paņēma uz pārsteigumu.

Gadu gaitā viņi ir iemācījušies būvēt mazāka diametra zondes, tīri tā, pacientu komfortiņam. Paldies zinātnei! Bet pēc tās skābuma mērīšanas es ilgi nevarēju paskatīties uz trīsdzīslu elektrības vadiem, sadzīviskajiem.