Sirsnīgi, patiesi un drusku skumīgi. Mana cienītā vecmāmuļa(uz sitiena, nezinu, cik viņai gadu, tak tad, kad saprata, ka pēc kārtējā apmetiena uz jumta pavecais Audi nav restaurējams, nolēma iegādāt ko vietā. Neprasīs tak bērniem/mazbērniem, lai ko piemet. Lepnums tak(tā visas mūsu dzimtas īpatnība). Jāpērk tak kas tād, ko par penziju var atļauties. Pirkums - Ford Scorpio. Ar 2,5L motoru. Bail prasīt, kura gada. Durvis ciet neslēdzas(no otras puses - ja nu kāds grib tikt iekšā, lai ziedojumu atstātu?) un...ai, cik daudz citu vainu:)))