Nu kā - ciuvēks tak nevar būt precēts vienlaikus ar savu māti un rātno tautumeitu, tādēļ vienai no viņām galva nost. Parasti tautumeitai, kas jau savu misiju ir izpildījusi enīvej. Nu un pirms izglābšanas by rātnā tautu meita un palikšanas precētam ar savu māti ciuvēkam ar debesu meitām tak arī ir jāizpriecājas, jo tālāk dzīve ciuvēkam būs viena vienīga ciešanu jūra un brišana cauri līķu kaudzei. Bet saindēto ābolu tak nabagam iebaroja debesu daiļava - kā gan citādi ciuvēks būtu tik nejauki krāpis savu māti.