Jā, var, vismaz es esmu nonākusi. Kotas dod? Nu, piemēram, "pupu kara" un līdzīgu Cibas pasākumu laikā varu ar vieglu smīnu noskatīties uz to visu (jo "zēni paliek zēni"), nevis azartiski un no visas sirds iesaistīties visos iespējamos kašķos, kā tas bija agrāk.
Un, jā, arī mani kaitina šāds vēstuļu formāts ar pārspīlētiem deminutīviem. Ja uz to "skoliņu" mani būtu aicinājuši ar šādu vēstuli, nevis visnotaļ saprātīga un cienījama sieviete uzrunājusi, manas kājas tur nebūtu!