Foršākais ir turpat ārā sēdošajiem vienoties, ka laime ir tieši te un ieši tagad. Tāda. Tāvakara. Te, ar karstu muguru uz sasaluša dīvāna, ar gaisā atslietām kājām, pret malkasšķūni, virs kura ir pilnmēnes. Lūk. Tā bij. Vienīgi tagad tas deguns pil, palu laiks.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: