Es atturos par to spriest un soģot, komentārus nelasu principā,

mani vien stindzina iemīļotā statistika, ka hops, ar vienu vasaras riepu šņāpienu septiņi jauni un perspektīvi kadri izsvītroti no vietas, kur katrs jauns un nenodzēries indivīds ir no svara. Tāpat, nepatīkami (jo bezpalīdzīgi) mēdz iegruzīt ziņas no Cēsīm, par to, ka pilsēta acu priekšā izčīkst, ielas tukšas, visi aizbrauc, neviens nedzimst, skolu reitingi krīt, utt, utt. Vizualizēju animētu Latvijas karti ar iedzīvotāju dabisko dinamiku: dzimstošie un mirstošie un kā tas izskatās reģionu griezumuā. Lūk, tā līkne Krāslavai ir skarba, tīri cipariski.


Spergas stāsts, protams, ka ir literatūra, novērojumā un pārspīlējumā balstīta un visas paralēles, kuras katrs var/vēlas novilkt ir individuāla padarīšana.