rietumu gaisma austrumu krāsā
Marijas iela rotāta ozolu/sauleskoku zīmēs, zilā neonā. Ap trijiem naktī, sevišķi, "kārtējā dažstundu miega naktī" man pār plecu nostājas tāda kā vēlu maija/agru jūnija rītu silti zilā krāsa, kura vasaras sākuma rītos ir mazu brīdi (kamēr nāk no Vecrīgas līdz mājai), pēc tam uzreiz sāk pogot putni un vēl pēc brīža- kursēt trolejbusi. Ziemassvētku rotājumu zili violetais ir mulsinoši nepareizs- pirmkārt, gaisma dzīvoklī ienāk no apakšas, jo trolejbusu vadi, kur tie sakārti, atrodas stāvu zem manis, otrkārt, gaisma ir dienvidrietumu pusē un treškārt- ir decembris. Tomēr ik nakti, ja gadās aizķerties (un vai, kā pašlaik gadās) vismaz vienreiz pieķeru sevi pie vieglas panikas: aaaaaa, ir jūnija rīts, aaaaa, kur palika ziema&pavasaris, aaaa, ko es vēl esmu nokavējusi?
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: