jā, tāds konteksta skats ir lieta. man to streptakoka analīzi nācās izcīnīt ar cīņu. nu ne jau, ka nevarētu iet pati uz savu roku, bet konkrētā saruna kabinetā bija - nu ja jums tā liekas, bet tādas pazīmes jau nu tam gan nav, nē, nu ja jau jūs gribat. tad jums vajag? utt... kurš no mums ir konkrētās jomas speciālists, nevar saprast.

es par paklājiņiem ik pa laikam iedomājos, vēl otrdien baseinā cītīgi izpildot vingrojumus. baseinā to slodzi kaut kā tik ļoti nejūt (varbūt vnk mums tiešām ir maza slodze, kaut gan tāda pilnīga plunčāšanās tā arī nav), bet tik un tā jau dažkārt besis. un tad es vizualizēju sevi tur ātrā ritmā tirināmies uz paklājiņa līdz agonijā noraustos pēdējo reizi un viss. :) nē, nopietni, mani biedē tāda pamatīga aerobika.
klau, bet kā Tev ir pēc nodarbības - besis un nogurums vai baigais žirgtums? es parasti atvelkos mājās kā mīksta lupatiņa. to gan var pierakstīt arī ūdens un pirts procedūrām pēc nodarbības, bet tā možuma pietrūkst, tiešām.