Tā, visas liesmas daudz maz apdzisušas, varu savas bagātās un izšķērdīgās dūdiņas nelaimītes jums pienest, lai uz mana piemēra smejiet un mācieties, resni un kārni, bērni un veci cilvēki ar'.

Es te aizdomājos par askēzi un taupību, kura man svešvārds ikdienas dzīvē un tur atradu kuponportālus.

Ar tiem internetiem neiet tik viegli, jo IzspiedējIzdīcējMeiteņu (tm) profils jau ir diegzan nevirtuāls, tik vien māku, kā nokopt emailiņus "taurenitis157@inbox", bet riskēju un kādā vietnē nopirku kuponu pedikīram salonā, sauksim to par ArmandoStudioBambino un aizeju pedikīrēties. Kā zināms, mūsu aprindās pierasts jau tomēr pie Šveices estētikas un vēriena, labāk par dzelteno zeltu piestāv baltais un chatteau manson studio apartments un manam telefonam dziesmas raksta Vitgenšteins, bet tā kā man tie skropstu ilgviļņi tikai pirmdien un no Mazās Parīzes prom lidot tādā skatā nedrīkst, gāju vērties darba tikuma šepat.

Nu un jā, ja ietaupījums un ekonomika ir pedikīra izpilde ar kušetes palīdzību mazliet pielāgotā biroja krēslā, kur jūsu dimantu vērtās pēdas (ar visām to svētajām tulzām) ietin pārtikas plēvē (jo portālā pārdeva 300 kuponus un nevarot visiem tagad vairs paspēt taisīt "klasisko pedikīru" un šitā ir modernāk uz mani runāja meistare ar diska metējas maigumu un manierīgumu kustībās un ja iebilstu, noraušos tā, ka botokss ciestu) un mazliet šķībi aplako ar vienīgo pieejamo nagu laku, tad pēc manām un āra audera aprēķina metodēm (cik maksā manas zelta rokas un ārzemu diplomi daiļlasīšanā), tie 8.90 bija nepamatoti dārga cena par divām nočakarētām stundām un šādā vīzē nesanāk nekāda ekonomija, vien zemē nomests laiks un nesmukā krāsā nagi.

Protams, Viļakā, Vjetnamā un Āfrikā stāvoklis ir bēdīgāks un vispār, par ko tad dūdiņa tagad pūķa zvaigznājā plosās- avot par to, ka jaunkundzei trakoti nepatīk, ja melo, neperformē un čakarē. Un lai studiņai peļņa slīknes triecas augšup allažīņ.