tā ir demokrātijas kā valstsiekārtas specifikas nepazīšana, par spīti tam, ka mēs tur dzīvojam. nu, ka nevar būt, ka neko nevar izdarīt, ka viss tik lēni un mokoši notiek, ka nevar normāli pieņemt lēmumu, neizejot uz kompromisiem, kas neapmierina nevienu. "nu kas ir, bļe, aiziešu un parādīšu, kā jādara"
tas ir ļoti labi, ka cilvēki tur iet, ikvienam vajadzētu vismaz reizi padarboties kādā palielākā padomē, tas ļoti paplašina apziņu par cilvēku kā "sabiedrisku dzīvnieku"