viņš pats kā reizi ne pārāk to varēja, jo vienlaikus būdams PM diegzan balansēja starp PM vizītēm un kampaņošanu. Dažas bija, brauca visādi vietējie un ne sevišķi veiksmīgie stāri- bendrātes un citas kukažiņas, kuras stāstīja ne savas, bet ieliktas vārsmas.

te mēs nonākam pie citas sāpes, ka kampaņas līmenī vari ielikt viņu mutēs karstākos GfK pētījumu atslēgvārdus, bet pašiem kandidātiem nav savu ideju, savu tekstu, savu atbilžu. un to visu labi izgaismoja bloody tviteris un klātienes runas, cik nu bija tas gods.

mazliet oligofrēniska priekšrocība ir aināram šl., kurš pa ceļam uz vienām pusdienām pamanīja bedri ceļa vidū un tad 60 cilvēkiem 45 minūtes bez izelpas frīstailā cirta par tranzīta lomu lv ekonomikā un to, ka šo brdri ir izrakusi vienotība. totāla autoimunitāte un "ziņas nodoša" on a super hard scale.