nu ka, ka tik nesalaužu savā svelmainajā, rustic brutalitātē visu smalkmi un Nepieciešamo Distanci, kā tāda lauku vārava!

Vakar lai, no dīķa izkāpjot, kājas uz usnēm sadūru- tāds jau nevar negatavojies uz megdižmetropoli braukt.
Ir jāaudzinās.
Ka nepareizi par mani nepadomā tie smalkcilvēki.

Tas, lūk, grūti tām pirmdienām. Pārslēgt režīmus no privātā un atslābušā uz dienestam nepieciešamo. Attālums nelīdz. Jāmēģina slēgāt galvā. :)