Hehe, šitas atgādināja par ahtungu virzienā Varšava - LT robeža, kad aktīvi uz šitamo pilsētu ar stopiem braukāju. Bija kāzuss, ka iestopojām ar kamerādiem Varšavā pašā pēdējā brīdī, kad nekas neatlika, kā vien teciņiem tecēt uz vilcienu, kurā nakti pārlaist. Nu un pirmajam kontrolierim, kurš izrādīja interesi par mūsu īpašumā esošajām biļetēm, izklārējām, kas un kā, ij šams viss tāds smaidīgs teica, ka mēs varam iemaksāt puscenu ķepā un rātni braukt tālāk.

Šaize iestājās brīdī, kad kaut kādā meža vidū vilcienā nomainījās žetonoto cilvēciņu kolektīvs un kupejā uzzīmējās kaut kāds pilnīgi svešs poļu pans, kurš kā reālistiskāko nākotnes attīstības ainiņu uzbūra izsēdināšanu kaut kādā ziemas un meža vidū, jo viņam ir pilnīgi perpendikulāri, kam mēs kaut kādus zlotus tur esam devuši, ja nevaram uzrādīt atbilstošu dokumentu.

Nezinu, kādas dievības iepinās visā procesā, bet nez kāpēc atļāva mums līdz galam aizbraukt, tak omulīgā sajūta, kas pārņēma uzzinot savus plānus tuvākajām diennakts tumšajām stundām - neaizmirstama, jei bogu :)