:) Es tikai tā iedomājos, ja cilvēks ļoti, ļoti neuzkrītoši vēlētos pavēstīt pasaulei, ka pieņēmis kaut kādus tādus lēmumus, tad izdomātu kaut ko ļoti aizplīvurotu un simbolisku, lai kāds saprastu un citi nesaprastu. Tā kā tas teksts tāds ļoti simboliem piesātināts, domāju, kurš ir tas atslēgas teikums, un parasti jau, ja ir nepieciešams tekstā kaut ko iekodēt, tad tās tēmas varētu būt par kaut ko ļoti personisku, jāvārdiem, apbērnošanos vai tml. :D
Man vienreiz šitā vienā augstskolā sanāca, kur bija mums gari un plaši jāizpaužas publikas priekšā par savām pašreizējām izjūtām. biju es tolaik 7. grūtniecības mēnesī, plaši izrunājos par to, kā jūtos kā māte zeme, kas ozolzīli auklē, lai ozols izaugtu vai kaut ko tādā garā, īsti neatceros, septiņi gadi pagājuši. Nu, ar tādu domu - mīļie pasniedzēji, esiet, lūdzu, iecietīgi, kad grūtniece palaidīs garām sesiju. Un kad pēc lekcijas piegāju sarunāt sesijas ātrāku kārtošanu, atklājās, ka NEVIENS nav uztvēris manu ģeniālo līdzību un nav sapratis, ka esmu stāvoklī. (Taisnības dēļ jāatzīmē, ka tā bija mana pirmā grūtniecība, un pirmajās tas vēders tik briesmīgi neizceļas, tas jau bija vēlāk, kad man, neesot stāvoklī, cilvēki nāca klāt vēderu noglaudīt absolūti debilās situācijās :D )
Nu, vārdu sakot, es tagad tā drusku tramīgi skatos uz simboliskiem tekstiem. :D
A par plints mešanu krūmos, man liekas, pēdējos gados sešos neesmu to darījusi, mana vienīgā plints mešana teorētiski varētu būt mūžīgā tievēšana, kas tiek pārtraukta un atsākta, bet šai ziņā jau es to plinti laikam gan nemetīšu krūmos, kamēr vien dzīvošu. Plints tikai tiek regulāri iesprausta aizdurvē, ik pa laikam šķībi uzmetot aci.