sestdienas vakars. Ķēķa piezīmes.
Uzskatu par nepieciešamu padalīties kulinārajā,
izņemot no pūrapakšas sveci un atklājot, ka mazos, veselos cālīšus vislabāk var tomēr gatavot nevis uz pudeles, kā mēģināts agrāk, bet vispirms piepildot ar citroniem un āboliem un veselu stangu kanēļa, salauztu lauskās,
tad aizšujot vēderu (cālītim) [šujot, atcerējos dr. ZK stāstu par akurātas tetovējumu sašūšanas svarīgumu un pacientes nepateicīgumu]
un tad, ceptu krāsnī, vispirms maķenīt pienā, pēc tam citronsulā (loģiskās kripatiņas sanāk ļoti pareizas) un beigās apziežot ar medu.

Tas viss ar cālim blakus ceptiem dārzeņiem un- neapmaksātas rekāmas pauze- jauno, Aldara Dūmakaino alu. Metiet man, alus pūristi ar Brenguļa kanniņām, bet šis konkrētais veikums masu ražotājam ir sanācis zolīds, vismaz, kamēr piemājas veikalīnā Baušķītis ir izpirkts, šīm retajām vajadzēšanām.