"Nabaga būtu mūsu tautas dzeja, ja tajā būtu tikai brašuma dziesmas, ja no tās izkristu viss sāpīgi smeldzošais. Tā būtu kā cilvēks, kas redz tikai ar vienu aci... Dzejošana par sāpēm nebūt nav gļēvulība. Ja bārenīte savas sāpes izteic dziesmā, tad viņas dvēsele ir jau tai mirklī sāpēm pacēlusies pāri, sāpes ir pārkausētas daiļumā." K. Štrāls

(Nav gluži tāds ierasts dz.d. apsveikuma teksts, bet tādu es te salīdzinoši nesen saņēmu pats, un man tas šķita gaumīgākais no visiem citiem, ko jebkad esmu saņēmis.)