mums pieder viss pasaules laiks, II
Lielā mērā, "allaž izlīšana" caur adatas aci un vizināšanās veiksmes kumeliņa kamiešos ir arī mana prasme. Kamēr citi pabeidz, mēs tikai sākam domāt par sākšanu, mobilizējamies un klidarkt! Bliežam! Ar dažiem un sāpīgiem gadījumiem, kuros tomēr izlīst / noturēties nepaspēju un norāvos pēc programmas.

Tāpēc laika ritējuma cienīšana ir tā disciplīna, kuru mācos tā paciešāk, arī pirmā februāra sakarībā.

Rudzu jogurtam paspēja beigties termiņš, bet es to neizdzēru, piens šovakar jārealizē, citādi uzsprāgs stilīgajā polipakā;
pirmdien aizrunāju sev brīvu, bet otrdien- bliezīšu pa deviņiem mēmiem un līdīšu caur adatu acīm, durvju spraugām un kalendāru lapelēm.