pie šiem mīnusiem, abus savus savus aizvēsturiskos benzīnniekus (hahaha, protams, BENZĪNNIEKUS, taču vairums aizsalšanas scenāriju attiecas uz arī tiem) tajās dienās, kad ar kādu no tiem nebraucu, mēdzu apmēram divdesmit piecas minūtes padarbināt tukšgaitā. No rīta (piemēram, šorīt) negribīgi žņekst, bet lec ar pirmo atslēgas griezienu.

Par aķi neizteikšos, vienai ķerrai tas ir no '01.