ar tādieviņa palīdziņu. šorīt jau viss bija labi, tēvs A. meitenēm izšķūrēja celiņus; tēvocis A-LielaisHūtis bija palaidis savas šķūres ganītiesi, Ventspils- Kuldīg' paveicu apaļā stundā, kas kopumā likās zolīdi. Atceļš no Kuldīgas protams, nebija smiltīm kaisīts, bet vismaz nošķūrēts un vienīgais, kas traucēja bija eleganti noledojušais posms ap Māras kambariem, tur sanesa ar iekliegšanos.

visnotaļ, ļaužiem pazīstot mani un autotieksmes ir jāsaprot, ka šī bija tā reize, kad izkāpu no mašīnas trīcošām rokām un pie sevis atzinos,ka ir pa īstam bailīgi.