Nesen atradu savējo ankeškladi, radītu kādā klasē sestajā vai septītajā. Palasīju un secināju, ka visdumjākais rakstītājs esmu bijusi es pati. Nenormāli kauns par sevi. Nosarku kā tomāts un nobēdzināju kladi vistumšākajā un zirnekļainākajā pieliekamā kambara stūri. Laukā nemetu. Šī manta var noderēt ārstnieciskos nolūkos, ja man kādreiz sāks izskatīties, ka esmu baigi gudra un smalka dvēsele.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: