Par ieročiem
Taisot anketu savam māsterdarbam atcerējos,
ka man 4. klasē bija ankešklade, sarkanā krāsā, ar cietajiem vaskadrānvāciņiem.
Sistēma parastā: jautājumi katras lappuses augšā, atbildes raksta zem tiem. Respondenti un analizētā paraugkopa: klasesbiedri, daži no sīkākajām klasēm, tomēr lielākais izaicinājums bija integrēt savu ankešu kladi pie Lielajām klasēm, jo skaidra lieta, ka atbildes uz Atsevišķiem jautājumiem no viņiem bija daudz svarīgākas, kā šmulīgās trešklasnieces Ligitiņas iekļēpājums "man patīk tūlpes".

Jautājumi jau arī nebija tikai "kurš aktieris vai aktiere tev patīk?" bet krietni izzinošāki, teiksim, ar maziem burtiņiem itkā nejauši ierakstītais "vai tu esi bučojies un kur" (pareizā atbilde ir nē, tu ko?! vai "jā, garderobē!!!" bet tā kā kurš tad māk rakstīt vārdu garderobe, tad lielīgākās uzraksta jā, ar "gati k bietēs!!!, jo lauku skolās visu septembris tika pavadīts talkās.) un tamlīdzīgs reserach's par smalko attiecību un patikšanas tematiku.

Kā nu gadījās, kā ne, bet mana ankešklade bija iegājusi Lielo klašu rotācijā, jo nu, tur bija visi tie noslēpumi un tā. Lielajā klasē (pie sestajiem/septītajiem) mācījās viens pagalam nešpetns puika, Kaspars vārdā- salmu dzelteniem matiem, vasarasraibumains, lecīgs un vienmēr mani visādi apsaukāja (rižā čukča! (tā ir vienīgā atskaņa, kādu var piemeklēt manam uzvārdam) un sporta zālē meta virsū bumbu un tamlīdzīgi iznesās. Kaspariņš bija īsts neģēlis cauruncaur.

Pētījuma norises laikā, kādā starpbrīdī lielās meičas Gita un Sigita bija aizpildījušas manu ankeškladi, es iegāju viņu klasē, lai tiktu pie pētījuma materiāla. Ienākot tajā pēcpusdienas saules uzkaitētajā kabinetā, bija skaidri zināms, ka labi nebūs, man priekšā ir negodīga cīņa par godīgu datu ieguvi. Tā arī bija, meičas man atdeva kladi un es pagriezos, lai izietu, kad mani aiz matiem- cik banāli- sagrāba jau minētais nekrietnais varonis un acumirklī, izrāva kladi no rokām, kā kumeļš, kaut ko brēcot, ka viņš tagad Visu izlasīs un Visiem pateiks, aizskrēja pa vestibilu. Tomēr fortūna šoreiz bija manā pusē, jo otras kāpnes, kurās parasti visi kāvās, piepeši izrādījās aizslēgtas, tā nu es viņu noķēru strupceļā un izrāvu kladi no rokām, ar to sirsnīgi iegāžot pa kristieša uzgriezto otru vaigu.
Kaspariņš dikti piesarka, tā, ka viņa vasarasraibumi izskatījās zaļi un es varēju vien teikt "SSSTULBAIS MUĻĶIS!" un bēgt uz vēstures stundu, pēc šī nelielā kāzusa viņš un viņa neģēlības bija izreaģējušas kā karbīds kurmja alā.


Tā es 4. klasē uzzināju, ka informācija ir spēcīgs ierocis un statistika ir nežēlīga visādā ziņā.

Cik zināms no portāla draugiem.lv, Kaspariņš ir bārmenis kādā reģionālas pilsētas krogā;
nevīžīgā Ligitiņa, kurai patika tūlpes, ir izsitusies sabiedrībā Apvienotajā karalistē un brauc ar BMW X3, bet es reizumis joprojām taisu anketas.