Ui, man vēl, šķiet, 2005. gadā bija Nokia 5110, kas man likās absolūti izcils tālrunis — tieši tik liels, lai ērti varētu turēt rokā, ģeniāls savā vienkāršībā un tāpēc, ka tik vienkāršs, arī neticami izturīgs — tur nebija daudz, kam saplīst. Bet vienbrīd baterija sāka mirt (ko mirt — turēt 2-3 dienas, kas laikam mūsdienās skaitās tīri atzīstams rezultāts), sāka apnikt, ka visi apkārtējie jautā, vai tā manta darbojas uz oglēm, un, ja viņu nēsāja bikšu kabatā (bet kur tu viņu citur vasarā panēsāsi), viņš radīja stipri līdzīgu paskatu tam, kuŗa sasniegšanai "Spinal Tap" basists bāza biksēs gurķi. Vārdu sakot, mēs šķīrāmies ar sāpēm sirdī, un pēc tam tik izcilus telefonus vairs neesmu sastapis.