Šī ir akurāti tik brīnišķa epizode, ka man gribēto, kaut tā būtu tapusi fiksēta kīno lentē. Vai vismaz videomateriālā. Ar Larsa f. Trīra vārdā nosaukto Trīcošās Rokas metodi.
Reiz jaunībā, vel pirms Atmōdas man viens tautietis bija atsūtījis telegrammu. No laukiem. Lūk. Tā bija haika. Krievu tautības pasta nodaļas darbiniece man piezvanīja uz mājām un nolasīja šo daiļdarbu no aizspriedumiem brīvā izpildījumā un ar galantu akcentu. Tas izklausījās apmēram šitā:
кад эс ко саку
эс суту весуму уз савам лупам
весаис руденс вейш