es biju pirtī ar klasesbiedriem no pamatskolas; pirts bija gigantiska apjoma celtne, tāda kā bijusī fabrika, ko no maniem logiem redz, un tā bija uzbūvēta no klūdziņām - tādām mega. Ar daudzām terasītēm un jumtiņiem, iespaids tāds, it kā es atrastos milzu klūgu grozā. Es pārliecos pāri balkona klūgu mardziņai, un tai brīdī augšējā pinuma kārta sāka ārdīties nost, trepju laidnes bīdīties kā Harijā Poterā un es kā šļūdoņa nests akmentiņš ripinājos lejup, kad noripinājos, man vairs nezkamdēļ nevērās ciet džinsi un es puspliku pakaļu mēģināju noslēpties Mauzolejā.