kas man patīk iekš pirmās daudznozaru tehniskās augstskolas Krievijas impērijā
Proti, manā šībrīža akadēmiskajā institūcijā,
tad tā ir galvu reibinošā vienkāršība un itin nekāda snobisma.
Nejaukt ar prastumu, (aka banānu liķierīši grāmatvedībā un ļaļaļa) bet tieši vienkāršība.

Sakarā ar drīzo meistardarba rakstīšanu, man tika iedalīts darba vadītājs, vadītāja gan, kura ir arī  jēdzīgs mācībspēks un viņdien devos  pārrunāt savu iecerēto akadēmisko sniegumu, darba problemātiku, saturu, mērķus un izpētes procesu un savas šaubas. Tās tika gaisinātas ar pavisam vienkāršu shēmu  (es pat tās sauktu par robustām) uzzīmēšanu un veiklu, ļoti pamatteoriju piesaukšanu, nekādas sazarotas starpnozaru atsauces un dziļūdeņu manevru, kuri (manuprāt, teorētiski) tur tomēr ir. Bet nekā.  
Balts ir balts. Formula ir formula. Tā ir viena.  "Šaubas, bažas  un prognozes nav šīs  profesionālās maģistrantūras programmas  izpētes objekts." 

No  brūni finierētā profesoru grupas  kabineta loga paveras brīnišķs skats uz Daugavu, pilni plaukti gan ļoti jaunām un cienījami labām grāmatām, gan visādiem sējumiem no RPI ziedu laikiem par plānveida ekonomiku un logaritmisko lineālu kolekcijām un kaut kādā mērā, tieši tāda  "darītāju" pieeja ir  noderīga, jo neļauj ieslīgt lepnības grēkā, atvērt pirkstus vēdeklītī un atstāj vaļēju mūžīgo jautājumu par saturu vs formu, kaut protams,  arī  saturā var vēlēties vairāk. Bet tā jau ir vienmēr un tieši tas arī dzen, dzen.


Un piemēram, tie studentu padomes paziņojumu dēļi, ar visiem dumpinieciski-naivi-familiāri- romantiskajiem uzsaukumiem, "nesēdi kojās, nāc dziedāt korī!" ;

vai šorīt, caur Ortus iekritušais e-pasts
"Mehi atkal aicina stūrēt!:) Sveiki aktīvisti!

Ir rudens un līdz ar krāsainajām lapām klāt ir arī Mehu Stūres Rudens atklātais čempionāts – 25. oktobrī."

Tur ir tā kā pie pelnrušķītēm, kuras vēl nezin, ka ķirbis var izrādīties princis, bet var arī nē; tur ir tā kā pie citiem  vispārējās histērijas neskartiem prātiem. Pa vienkāršo.