Vakarrīt devos uz tuvīno kiosku pēc sestdienas laikrakstu devas, kāpņu telpā satiku lejas kaimiņu. Viņš izskatījās pēc lietū un nesankcionētā brīvsolī izmirkuša kokerspaniela- ļoti, ļoti bēdīgām acīm un grūti aprakstāmas nožēlas pilnu sejas izteiksmi, turēja rokās milzīga izmēra Rafaēla "Eņģeļu" reprodukciju tumši brūnā rāmī, mīņājoties pie sava dzīvokļa durvīm. Jācer, ka māksla dziedē. Visu un vienmēr.:)