iģjom po priboram
One man's gold is another man's loss un sometimes you win, but sometimes you loose un nevajag par zemu novērtēt intuīcijas spēku un pārbaudot savas hipotēzes pie prāļiem ikauņiem (kurš nesin, ka ikaunijā viss ir lapāk?),
mēs tomēr airējam vienā laivā un vienā laikā, Rubikona mūs gaida un Līgatnes kamieļu starp mums nav.
Īsāk sakot, viss sakrīt, gan labais, gan mazāk labais, bet arī tas ir pareizi un tā piederās. Tāds ir zvaigžņu stāvoklis.

Mani allaž ir mulsinājusi ļoti baltās lapas klātbūtne: pilsoņi ir vienojušies par sava līguma priekšmetu un tagad atliek vien nospiest "START" pogu, lai palaistu raķeti, jau aiz muguras sapulcējušies kāri vērotāju pūļi un svinīgās mūzikas disks ielikts CD lasītājā. Show must go on, kāds nosvilpj. Ceremonijmeistars drusku krekšķina, jo galvenie varoņi mēģina otra acīs izlasīt ticību, ka jā, jā, jā, laižam raķeti gaisā, lai sprāgst komētas un nāk planētas- tomēr izbīlis un šaubas plaiksnī vairāk, kā ticamības moments un labi ir zināms, ka pirms iekāpt svešā lidmašīnā, pirms vēl traps atrauts, var paspēt sagrupēties pie pazīstamās māmuliņas Zemes, jo pēc tam tas mauciens lejup būs ar kārtu sāpīgāks un varbūt vēl šoreiz var izmantot iespēju neizmantot iespēju, lai iegūtu pārliecību. Tāpēc STARTs tiek atlikts, raķeti iestumjam garāžā, nākmedēļas laikā tai dažviet pārbaudīsim volframa pārklājumu, vēlreiziņ vienu tehnisku pārbaudi, jo drošības nekad nevar būt par daudz un komandas biedriem vēl pāris teambuildinga sesijas: četras dienas bez runāšanas, bet ar minēšanu un arī tests ar melnā kaķa ķeršanu tumsā. Un izplatījums jau nepaliks tukšs, nelidojami laikapstākļi, vazinko, galu galā, gavēnis. "Un tumšs un kluss ir atkal klajumā, pār lauku laukiem zaķis aizļinkā."