Piemēram, surplus
Votkā, izgadās. Piesātinājums, galējs.

Kad visa kā ir tik daudz un sajūtos, kā seju ne tikai putukrējuma tortē paturējusi, bet sēdējusi siļķu marinādē un kājām pieņēmsi champagne spa. Diezgan blīvi. Organisms atsaka, netiek līdzi, dažbrīd.
Nav radis pie tik acis laukā izspiedošiem apjomiem, mērogiem un formām.
Jāpieradinās pakāpeniski, tāpat, kā jānorūdās.

Bet jāpieradinās, nemuks jau tagadiņ mežā, nejems kājas pār pleciem un neskries sienā, ja var iet caur glīšām durvīm, vien apžilbt no kliņķu spožuma izgadās. Negribīgi kārojas dubļus brist, ja var laipas iet.

Spainis ar rozēm, tas ir glīši.
Bet gauži daudz.
Faktiski, katra viena no tā spaiņa nobāl, viņas ņem uz masu un tā masa, savukārt, ar savu diženumu un varenumu drusku izsit toni visā mājoklī.
Rožistaba man tagadiņ ir. Uz viņu vārda, šķiet, pienāk avīzes, tās griež pasauli ap sevi un man pašai atstāj nelielu, šauru laipiņu, pār kuru pārvietoties. Nekas, nekas, mirdziet, manas mājas superstāri, sakaltīs, izžāvēšu un atgūšu ierasto līdzsvaru, bet brīdis šāds būs bijis un es zināšu, kā tas ir. Tas ir jauki. Ne vairāk un arī, ne mazāk.

Un arī tas ir triks sērijā "be careful what you wish."
Un arī tas ir izpildījies. Jāpārskata vēlmes un jāparediģē sapņi.

Paniņas, lieso biezpienu un trīspacmit saujas ķiršu, atslābumam, lūgtum.