tie nav grābekļi, tā vienkārši ir. un ir tā.
Gribēju gan domāt un arī pasirdī cerēt, ka ir arī kāda cita metode, kā tapt par labu cilvēku un tīkamu ļaužu.
Ka, par provi, tas varētu notikt, neuzņemot obligātajā pārtikas programmā dažus ha melnzemes, dzelzsrūdas un silīcija; pāris reizes nemēģinot ienest sienā, kaut blakus ir durvis un Sezams tās atver. Bet nē, tomēr, mūžam zaļais prakses lietaskoks tomēr nemelš, Materiāls Veidojas vienīgi tik pazīstamajā metodikā caur ieguvumiem un zaudējumiem, caur rīcības taku. Proti, ja caur rudziem ejot, gadās samērcēt kājas un tas izraisa diskomfortu, bet joprojām nav skaidrs, kāpēc, tad gājienu nāksies atkārtot, līdz kamēr taps skaidrs vienādojums. Stāsts nav par to, ka "tikai rētas rotā" vai to, vienīgie panākumi ir iespējami caur asiņu litru izliešanu un raujot mandeles caur ausīm, nē- es drīzāki par to, ka labi rūdīts un uzturēts mugurkauls piestāv visroooozīgākajiem sapņiem, misijām, vīzijām un neiespējamību grāmatas otrajai nodaļai.
Par to, kas nevar būt, jo nevar būt nekad, bet ir.
Un labi, ka uz piedzimstamā laimeskrekliņa nav D&G logotipa.