Vienkārši.
Tā ir garākā draugiem.lv vēstule kādu esmu uzrakstijis, tam par godu arī šis ieraksts sen aizmirstā blogā.




JĒ neticami es esmu pamodies, un ir rīts nevis vakars! Vakardiena bija reāli smieklīga diena, un arī bēdīga. - Pēc visas nakts negulēšanas īsti miegs nenāca un prātā radās doma neiet gulēt arī visu dienu lai varētu laicīgi aiziet gulēt vakarā (gandrīz sanāca) , tā nu bija agrs, agrs rīts un es izdomāju, ka sen neesmu ballējies un esmu pelnijis pāris aliņus un izpriecas.
Protams lieki jautāt cik vienpadsmitos no rīta apjautātie cilvēki vēlējās sākt lietot alkoholiskos dzērienus un kko darīt kurš vājš pēc 5dienas, kuram vnk doma par alkoholu no rīta nelikās ētiska. Bet varianti tomēr kkādi parādijās, piedāvājums braukt uz Rīgu kur es man dos Hektoru (awesome!! ) Bet problēma bija tā, ka manā budžetā atradās tikai 60sant un man sanāca tikai pusceļš līdz Rīgai Tāpēc vnk atradu googlē lētāko aliņu kas maksā supernetto! Solija, ka pa 20sant var nopirkt Sacīts darīts eju uz supernetto (Ikšķilē jauns ja kas ) A tur 31sant lētēkais es jau FUUUU , bet tad tomēr atrodu arī pa 20sant Nopirku trīs aliņus, sarunāju ka vēlāk Laura varbūt nāks pie manis skatīties filmu vai whatever, bet tagat viņa ar mammu aizgāja uz humpalām. OK es izeju cauri vecajam mežiņam kur zaļie kkad sen neļāva būvēt mototrasi, bet tagat no mežiņa nav nekas gandrīz palicis pāri jo visur ir saceltas privātmājas. (mož tie paši zaļie..) uz dambja pusi, uzākpju dambī tur baigais vējš un daugava trako. Uzvanu Reinim prasu ko šis dara lai paņem kko dzert un brauc pie manis. šis saka, ka mašīnā mētējas vodkas pudele, bet var braukt tikai pašā vakarā kad draudzene būs mājās. Es saku okay, tad jau manīs vai tik ilgi vel būšu pie sajēgas. Lēnām eju mājās pa ceļam nopētot jauno bites zōnas torni kurā nenormāli gribētos uzrāpties un safočēt Ikšķili no augšas. Cik nez sods
Pa ceļam ieeju kapos kur vecsenči atdusas, pārāk reti tur eju un ejot garām jutu tādu kā pienākumu saucot. Apsežos uz soliņa. Saliktas daudz smukas puķes, jo vectēvam bijusi nesen dzimšanas diena. (es nemaz nezināju) Izdomāju sagrābt lapas kas sakritušas. Tas ir mazākais ko varu darīt. Tā arī izdaru un sajūtos labāk, apsēžos. Skanēs varbūt muļķīgi, bet sajutos nedaudz tāds kā glābts ne jau no nāves vai kapa, bet drīzāk pats no sevis, mani pārņem tāda kā miera sajūta. Visa ikdienas steiga kas noris apkārt kkur pazūd, un es vel kādu laiciņu pasēžu uz soliņa. Eju mājās, velkot nost apavus brālis atgādina, ka man bija jāsanes malka jau pirms 2ām dienām. Sāku nest iekšā un sāk arī stipri līt.Iznāk brālis un saka, ka lai pa lietu nenesu. Bet gribas to izdarīt līdz galam un slapjš, bet ar spēcīgu misijas apziņu izdaru to
Ārā laiks pretīgs. Laura ar mammu sastrīdējusies humpalās, jo Laurai nederēja neviens mētelis, un mamma vislaik par kko piesējās. + viņai neļāva ēst šokolādi. Visi jutās slikti.
Izlec skaip logs un kāds mani sauc uz veikalu pēc cīgām. Aizeju arī. Bet drīz esmu jau atpakaļ.
Laura joprojām pissed off uz visu. Es saku, ka nav jau vairs rīts, bet diena tāpēc ejam uz supernetto kur viņa man drīkstēs nopirkt man aliņus. Un pati sev arī. Viņa piekrīt, ejot pa ceļam pie vienas mājās kkādas dzeltenas puķes karājās ārā no žoga, es savācu daudz puķes ko uzdāvināt Laurai, pašam smieklīgi. Satiekos iedotu viņai nozagtās puķes un viņai garstāvoklis +up . Aizejam uz netto viņa saka, ka vairāk par diviem aliņiem nepirks, es meiģinu tielēties un teikt, ka atsūtīšu viņai daudz naudu kad būšu Anglijā vai nopirkšu viņai skaistu kleitu pa 14 euro. Nekas nesanāk, viņa man nenožēlo 40sant un pati sev vienu sidriņu kaut gan viņa uz to bija diezgan jāpierunā.

Atnākam pie manis. Laura joprojām dusmojas uz lielajiem mētēļiem, mammu un šokolādi.
Es jau nedaudz apreibis nedusmojos ne uz ko. Runājamies, kādu filmu skatīties, bet izdomājām, ka tā nav laba doma, jo visticamāk abi aizmigsim, jo viņai arī nāk miegs neskatoties uz to, ka es esmu tas kurš nakti nav gulējis. Tāpēc kā alternātīvu izdomājām vienkārši ripināties viens otram pāri uz madrača. Viņa uz galda ierauga tavu pīļu māju. Palaižam pīles pastaigā starp mums. Sadalam kura ir ļaunā un kura labā. Gaišās labās, tumšās sliktās. Labi.
Sazvanos ar Reini un viņš saka, ka būs pēc divām stundām. Ilgas divas stundas, darīt īsti nav ko, guļu un skatos kā Laura besās ar manu "ātro" datoru. No malas smieklīgi, bet pašu tas ļoti ātri. Gandrīz neizturu, bet divas stundas paiet un istabā ienāk divi Reiņi un viena Sanda. Iedaļas kas atnestas ir vodkas pudele, kkāds liķieris kam beidzies derīguma termiņš, semačkas un cepure kuru biju aizdevis vienam no Reiņiem. Dzeram tikai es ar vienu Reini, pa bišķiņam. Pārējie ēd semačkas un šausminās par to kā es varēju iedzert alu pa 20sant pudelē. Skatamies visādus youtube video, šnabis laikam dara savu un es sajūtos diezgan noguris, bet kkādām diskusijām vel spēju izsekot. Aizveru acis lai nomirkšķinātu, bet tās atverot istabā ir tumšs un neviena vairs nav. Dators izslēgts un es sēžu ar muguru pret sienu tā, kā sēdēju pirms tam. Pareizs laiks - 4:00 naktī. Neticami, bet Pauls bija "atlūzis" , neatceros kad pēdējo reizi tā bija noticis ar mani.
Aizeju pēc ūdens un izeju ārā, jo man ir nenormāli karsti. Laikam tāpēc, ka gulēju ar visām drēbēm. Ārā paliek daudz labāk, un eju gulēt tālāk. Sākušās nenormālas iesnas. Šņaukājos līdz atkal iemiegu un noguļu līdz gandrīz 10:00
Tagat dzeru jau otro krūzi kafijas, un rakstu garus garlaicīgus tekstus lai man nebūtu jādomā par to cik iespējams sūdīgi man ir.