balrogh ([info]balrogh) rakstīja,
@ 2008-11-17 13:26:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Vakardien uzzināju, ka Mālpilī nošāvies viens džeks, kuru pazinu, kopā savulaik tusējām Vilku tusiņos. Netika ar sevi galā, neizdevies bizness, bet palika sieva ar dvīnīšiem, kam vēl jādzimst, vecāki, draugi, un te es saprotu - pavisam nopietni saprotu - es nedrīsktu tikt pie ieroča, jo man nav neviena, kam es būtu tik vajadzīgs, kā šis cilvēks savai sievai un būtu vajadzīgs tiem dvīņiem, kas piedzims, tomēr pat šāda apziņa viņu neatturēja no šī soļa. Es saprotu, cik šāds solis man ir viegls un man paliek bail no sevis... Sūdi ir daudz tuvāk, nekā redzams...


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]dzeina
2008-11-17 14:15 (saite)
nav tā

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]balrogh
2008-11-17 15:32 (saite)
nu nu... cilvēks ir miris, uzskatu, ka tomēr šīs lietas ir daudz reālākas, nekā man šķita...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dzeina
2008-11-17 15:35 (saite)
tas nav tā bija par to, ka tas būtu drausmīgi egoistiski no tavas puses iedomāties,ka nevienam tava dzīve nav vajadzīg;
no otras - ja cilvēks ko ieņēmis galvā, nekādi apstākļi neatturēs, jo tā jau ir vien paša dzīve, cilvēks piedzzimst un nomirst viens

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]balrogh
2008-11-18 03:32 (saite)
tur jau tā lieta, ka globāli ņemot, nevienam tava (mana) dzīve nav vajadzīga un ja cilvēks nonāk pie punkta, ka viss - tālāk es neeju un izbeidzu visu šeit un tagad, tiešām, nekas neatturēs, lai cik egoistiska rīcībā tā arī nebūtu...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?