Cenšos saprast - padoties jau tagad vai tomēr vēl pacīnīties un rezultātā tikt pavisam pieviltam un iznīcinātam? Fuck, kādēļ visam jānotiek tieši šādi - tik drausmīgi smagi, kādēļ turpināt cerēt un gaidīt, ja iekšēji aug sajūta, ka rezultāts tāpat ir skaidrs? varbūt nekas nav skaidrs? Kā zināt? Jā, esmu izdrādēts pesimists, bet cerēt gribas, tā laikam ir mana lielākā nelaime - ceru ceru, sapņoju un viss beidzās ar seju mēslos... Bail, ka arī šoreiz, IT ĪPAŠI šoreiz... Nav ne jausmas un ir bail... Drausmīgi bail... no neziņas...