Pēc vakardienas ieraksta, kurš padevās labs un ļoti radoshs sanāca pasēdēt līdz 4.30 Melnajā Kaķī. 5.00 mājās un, saprotams, gultā jau gulēt nevarēju iet, aizgāju gulēt...khm, vannā. Iegūlos vannā, pamodos 8.10, sajūta sireāla, ilgi nesapratu, kas notiek, kur atrodos un kas man jādara. Interesanti tikai ir tas, ka es tak varēju tipa noslīkt, jo neviena pat tuvumā nebija, bet shī apziņa mani pat ne sekundi nesatrauca. Kas tas par absolūto pohuju pret sevi, es nesaprotu!