Ir "lietas", kuras jau vairākus gadus man liekas/ās nevajadzīgas un absolūti neiedomājamas šinī posmā... nezinu, iespējams, es vienkārši pārāk maz pazīstu to stabilitates sajūtu, bez kuras šādas "lietas" pat nedrīkst pieņemt, jo tad tas ir bardaks. Jā, jāsaprot sevī stabilitāte, vienīgi, vēl līdz tam jānokļūst... jo joprojām bieži pieķeru sevi pie domas - vai tiešām tas IR iespējams, vai tiešām nepamodīšos rīt un sapratīšu, ka vairs nav.... (??) Laiks, laiks, laiks...