| Ap pilnmēnesi esošās dienas var būt arī izteikti labas |
[Jun. 18th, 2008|11:40 am] |
Kad no rīta esi laimīgi piecēlies un ticis uz agro vilcienu... nē, viss sākās agrāk. Kad vakar ir bijusi veiksmīga prezentācija, kas uzceļ atpakaļ labas pašsajūtas plaknē, ko nevar iebojāt pat dzelzceļnieku streika izraisītā 1,5h pavadīšana sveta Lacara stacijā dažu žurku kompānijā; kad šorīt pamošanās ir bijusi laicīga un agrais rīta vilciens ir ieradies laicīgi un noķerts; kad ceļā uz skolu ir uzsākta (labi uzsākta) viena juridiskā lietas analīze; kad otrās brokastis ir bijušas lieliskas un dienišķā the guardian kopija ir saņemta,
tad ir īpaši patīkami sajust iekšēju labsajūtu pēc friendlistes palasīšanas. |
|
|
| |
[Jun. 17th, 2008|08:16 pm] |
Prezentācija esot bijusi lieliska, tehniska, bet labi analizēts materiāls un pilnīgi skaidrojumi. Nu, man prieks. Man tiešām prieks, ka vēl viens darbiņš izdarīts un labi izdarīts.
(seminārs turpinās. Uztajās otra grupa. Man asiņo deguns. Dzelzs garša, dzelzs smarža. Tumši sārts uz baltā mutautiņa) |
|
|
| |
[Jun. 14th, 2008|03:16 pm] |
Darbi nedarās. Smadzeņu atslēgšanās. Varbūt tāpēc, ka sestdiena. Ka nav oficiālā darba diena, sabats taču.
Nu tad nē. Ja jau nē, tad nē. Tad ies dzert kafiju laukā, varbūt palasīties ko citu vai vienkārši pastaigāties. Pagulēt varbūt arī. |
|
|
| |
[Jun. 14th, 2008|01:02 pm] |
Sestdienas ir dīvainās dienas. Nav jāskrien, bet uz vietas palikt nedrīkst. Mācības kā Damokla zobens virs galvas, bet uz 48h (līdz pirmdienas rītam) viss sastindzis.
Saka, ka dienā cilvēkam esot nepieciešami 12 pieskārieni. Tik daudz, kad ikdienas pieskārieni ir nejauša uzgrūšanās garāmgājējiem. Vientulība zied, tās spilgtums dažkārt ir neizturams, taču rada atkarību. Atkarība no neatkarības, no vienatnes.
Divas nedēļas, kas paskries gar acīm straujāk kā gribētos. Straujāk kā vajadzētu. Visu paspēt, visu izdarīt. Viss gads divu nedēļu vērtībā. Ja izdosies, ieskaitīs.
Katru rītu celties. Un katru dienu izdarīt kaut vienu darbu. Kaut vienu, citādi elle. |
|
|
| |
[Jun. 11th, 2008|09:35 am] |
Expo Nr.1 ir pabeigts. Vakar vakarpuse uznācis bija tāds slābanums, šļauganums mugurkaulā. Bet nekas, kaut kā jau nu piebeidzu. Rīt trešais eksāmens (bet pirmais nopietnākā studiju priekšmetā), sesija pēc 10 dienām. Un ārā tik silts un pilnīgi zilas debesis. Gulēt zālītē, priecāties un ne par ko nedomāt.
Pabeigts un izdarīts. |
|
|
| par mācību organizāciju |
[Jun. 10th, 2008|04:38 pm] |
Pietrūkst Māstrihtas. Šausmīgi pietrūkst Māstrihtas. Gan jau, ka ir dažādi studenti, bet PBL (problem-based learning) šķiet vispiemērotākā mācību sistēma.
Jo lekcijas ir pamatā labas, bet garas. Un tad paralēli visi semināri, kuros nekad nav nekādu diskusiju, bet katru reizi kāds prezentē atkal kādu tēmu. Tas ir garlaicīgi un neproduktīvi. Un vispār. Man nepatīk mana skola. Pusgadi ir pārāk ilgs periods, lai spētu izturēt.
Vajag trimestrus un ne vairāk kā divus priekšmetus trimestrī, neskaitot valodas. Un tad pa trimestri tu apgūsti visu nepieciešamo. Izurbies cauri mācību materialiem, pats sevi kontrolē un pats sev uzstādi sasniedzamos mērķus. Un esi pilnīgi brīvs, pats sev valdnieks un lēmējs. Pašnodarbināts. Un lekciju praktiski nav, ir tikai semināri (pasniedzējus labus gan tad ļoti vajag; iedvesmojošus pasniedzējus).
Jā, man ļoti pietrūkst Mastrihtas. Tāpēc jau viņu ekonomikas fakultāte bija labākā Nīderlandē. Tāpēc jau viņus un viņu studentus tik ļoti mīl uzņēmumi. Tāpēc, ka visu paši, paši, paši. Uzņēmīgā domāšana.
Jā, es šobrīd nodarbojos ar Francijas darba tiesībām. Rīt prezentācija par tēmu "personāla un arodbiedrību priekšstāvju atlaišana no darba: aizsardzība vai imunitāte?" Loģiski, ka aizsardzība. Šajā sociālistu valstī jau nevar teikt, ka imunitate. Nav jau arī, jo šejienes ekonomiskā un tiesiska vide likusi darba devējiem kļūt slīpētiem. Tā nu tas ir: ja tevi no visam pusēm piespiež, tu atrodi apvedceļus jebkam. Un vienalga piekās to sistēmu :) |
|
|
| |
[Jun. 4th, 2008|09:26 am] |
Cerība uz agro pamošanos izkūpēja līdz ar modinātāja zvanu. Migrēna, ai migrēna. Un gurdums mugurkaulā.
-----
Blakus sēž kursabiedrene gaiši rozā datoru. Meitene, kuras kakls varētu nošņirkstēt starp pirkstiem. Smuka, bet pēc mājas vistas. Šņik, šņak, starp zobiem nošvirkstēs spalvas.
-------
Jā, es vēl guļu. Taustiņu deldēšana, pierakstot lekciju, neskaitās. |
|
|
| |
[Jun. 2nd, 2008|02:08 pm] |
Svētdien uz jauno dzīvokli tika pārvesta liela daļa trauku, drēbju&stuff. Grāmatas gan vēl ne, ir drusku par smagu. Tas viss par spīti streikam (dzelzsceļnieki atkal izklaidējas). Taču nav ļaunuma bez labuma - svētdienas agrais vilciens (8.57) tika nokavēts, tad nu soļoju uz pilsētas pusi gar sliedēm aprautu mutes ermoņiku skaņu pavadījumā. Tuvākajā piedzelzsceļa tornī bija iemitinājies muzikants baltā uzvalkā, melnu kreklu un baltu hūti galvā. Paceļot cepuri padeva labdienu, saņēma pretī kniksēšanu.
Un blakusciemā, šķiet, ir svētās Ženevjēvas klosteris (vismaz pēc tāda tas ēku kopums izskatījās), skati kā jebkuras lielpislētas nomalē un tikai veci kungi ielās (un reta, no papēžiem līdz matu galiem ievīstījusies austrumniece). Tāda izskatās mana pilsēta svētdienas agrā rītā. Ar plašiem krāmu un augļu tirgiem zem klajas debess, kas ceļo no piepilsētas uz piepilsētu. Un veciem kungiem-joku plēsējiem. Jaunieši vēl aizvien, šķiet, meklē sevi.
Un vēl šeit ir "kaimiņu dienas", kad viss nams iziet laukā uz terases pabaudīt sauli un iedzert agrās pēcpusdienas aperitīvu. |
|
|
| |
[May. 28th, 2008|04:21 pm] |
Tieši tai rīta, kad izdomāju piecelties agrāk un paspēt uz vilcienu 7.18, kāda neizprotama iemesla pēc tika atcelti visi reisi pirms 7.41. Te nu bija mana labā griba nekavēt.
p.s.Labā ziņa: eseja tapa. Un tika nodota :) |
|
|
| par mākleriem un viņu gaumi |
[May. 20th, 2008|02:36 pm] |
"Varētu domāt, ka jaunkundze ir poliete, bet nē. Viņa izrādās latviete," teica tumšzilajā uzvalkā un dzeltenajā šlipsē ar sarkanajiem rombiem tērptais kungs nu jau ļoti nobdiedušā vecumā.
Blondā māklere zinoši pamāja ar galvu un solīja,ka viņas kolēģe man rīt atzvanīšot.
Es nesapratu ne kapeikas no viņu sarunas par nacionalitātes nozīmīgumu. |
|
|
| pelēkmelnā neredzamā mugursoma* |
[May. 14th, 2008|04:19 pm] |
Sāp mugura. Noguruma ir kā gan nav, bet darbu un atcerēšanās lietu tik daudz, ka šķiet tas viss tiek nests uz muguras.
Ošo Dzen Taro grāmatiņā bija lielisks zīmejums, atainojošs pagātnes nesēju. Uz muguras stiepa ne tikai savas vēlmes, bet arī visus pagātnes kontaktus un notikumus.
* Atsaucoties uz "Rozā neredzamo vienradzi" |
|
|
| Braucot mäjås |
[May. 13th, 2008|10:09 pm] |
Svétà Làcara stacijå starp 16. un 18.peronu bariem vien vakara pastaigàs iziet zhurkuchi.Shovakar pirmà melnà starp brünpelékajàm paràdìjusies. |
|
|
| |
[Apr. 19th, 2008|09:20 am] |
Vakarnakt nevarēju un nevarēju vien aizmigt. Vārtījos pa palagiem, skaitīju gan aitas, gan pātarus - nekā. Līdz beidzot ap diviem sevi pierunāju. Bet prāts jau ir tikpat spītīgs kā pati. Murgoju. Kāds ienācis manās mājās, spēlējas ar mani kā kaķis ar peli pirms pusdienām. Un es nevaru, nevaru, nevaru!! atvērt acis. Pusmiglā uzgrūžos mēbelēm, galva zemu nolaista, un slepkava tik riņķo un riņķa apkārt, balsi vieglu un izsmejošu, ledusaukstu un tērauda notīm cauraustu. Man ir bail, tik ļoti bail. Un es pat zinu, ka tas ir sapnis, bet es nevaru un nevaru pamosties. Gandrīz izdodas, taču tad atkal turpat, tāpat. Pēkšņi atveru acis: istabā. Tumšs, kluss, parizh. Viss kārtībā.
Jānosolās sev, ka nekad sevi gulēt nespiedīšu. Labāk ne, prāts ir spītnieks. |
|
|