small rant: disappointed
Man kadreiz, vel studiju laikos, bija tuvs draugs. Tuva draudzene. Toreiz aizbraucam talak uz dazhadam valstim, vina saka stradat un aprecejas, paradijas mazulis. Es devos macities, tad stradat, par berniem iedomaties ir sanacis. Tad luk, apkart ir loti daudz sakarigu maminu, mans kadreizejais draugs nav no tiem. Un dikti zhel, jo shkiet, ka varetu tak turpinat mierigi runaties, bet viss ap ko zinas socialajos tiklos grozas ir kara gajiens pret vakcinaciju, liela dala ediena ir beeee un vispar jebkursh lielveikals ir monstrs. Pret korporacijam jacinas, zales ir launums.
Zhel, vai ziniet. Zhel. Diskleimers, protams, vieta, ka ne nu es esmu zinatnes friks, ne ari aklas milestibas parnemts pret korporacijam. Maminas man lielakoties loti patik, berni ari. Uz bernu bildem no rita lidz vakaram, atjauktam ar krustagajieniem, gan laikam skatities nevaru, shkebina.