Tur jau tā lieta, ka nav jau nekāda cara tētiņa. Pašu zemnieku savēlēti zemnieki dažu tirgoņu vadībā. Kamēr vēl bija maize un izklaides, kā arī vīzija par to, ka maizes un izklaides apjomi nākotnē tikai pieaugs, zemnieķeļi klusi sēdēja, katrs savā stūrīti kaut ko pamazām zaga, neviens ne par ko nepīkstēja un balsoja saskaņā ar aģitplakātu aicinājumiem. Tagad pēkšņi pamodušies Sūnuciemā un aidā dziesmas dziedāt par savu sūro likteni un varas cinismu.