kad 30.gados A. Einšteins aicināja pasaules zinatniekus parakstīt aicinājumu cīnīties par mieru visā pasaulē, cīnīties pret kara iespējamību, Freids savā atbildē laipnā, korektā veidā paskaidro, ka nav jēgas aicināt cīnīties pret to, kas ir neizbēgams, jo tāda ir cilvēka daba. (..) nāves dziņa periodiski izlaužas uz āru, ārkārtīgi spēcīgi ietekmē cilvēku rīcību, un tāpēc Freids uzskatīja, ka kari ir neizbēgami: kamēr pastāvēs cilvēce, tikmēr būs kari