par nedienām, telefoniem, skolas nebeigšanu, administrācijas institūcijām un ciršļiem
Šorīt braucot metro atklāju, ka no somas pazudis telefons. Nolādēju sevi un savu bezpečnostj. Bailes par palikšanu uz otru gadu + nekādu kontaktu + naudas vairs nav= pilns komplekts.
Atnācu mājās pavēlu pēc mazas iepriecināšanas: manā dūju mežā ir forša mediatēka. Tagd mājās skan Ravēla skaņdarbi klavierēm, pamīšus ar Skrjabinu un Beirotas džezu.
Atnācu mājās, atvēru otru somu un.... visas dienas tumšais mākonis izplēnēja. Telefons ir dzīvs, ir mājās, vēl aizien ir tukšs. Kredīa man nav un diez vai būs tuvākajās dienās. Bet telefons ir! Un es esmu cirslis. Īstens cirslis (par gājienu uz trim dažādām prefektūrām pastāstīšu citreiz).