Nemaz nezinu, vai iet uz lekciju, kuras sākums pēc 20min.
Pēc pirmās nedēļas parādījusies ļoti skaidra sapratne, ka tiesības nav mans lauciņš. Lekcijās, protams, ir interesanti. Kustināt pelēkās šūniņas, lai saprastu, par ko tad ir runa un kāpēc "tā nevis šā", arī nav slikti. Taču tas viss nav mans. Un pietiek iet pret sevi, labprātāk darīt to, kas patīk un liekas tuvāks. Tad parādās azarts un spīdošās acis.

Lūdzu, turiet par mani īkšķus.