Sēžu un nevaru īsti izdomāt, ko lai domā. Nu ja, par tiem igauņiem taču.
No vienas puses, jā, solidarizējos ar pagātnes simbolisko palieku pārvietotājiem. Piemineklis acu priekšā kā pastāvīgs atgādinājums nav nekas patīkams (īpaši ja vēl 9.maijā tur ierodas večuki ar mazbērniem un mazajiem iemāca pasaku par labo PSRS).
No otras puses, timing ir vienkārši šķērsām, ja ikauņu valdība ir vēlējusies saglabāt trauslo sabiedrības vienotību. Doma novākt pieminekli īsi pirms uzvaras svētkiem ir vienkārši lieliska, tikai man pagaidām nav skaidrs, kādēļ bija nepieciešama šī poza.
Iemesls 1: mēs esam neatkarīga valsts, darām, ko gribām un uzspļaujam uz Krieviju
(neticu, ka lēmuma pieņēmēji ir tik nacionālistiski dumi)
Iemesls 2: tā ir skaidra atbildes reakcija- kā jūs ar mums, tā mēs ar jums
Iemesls 3 (loģiskākais): nacionālo naidu kurinošas skatuves pārvietošana uz mierīgāku vietu
Teorētiski pēdējais tiešām ir loģisks spriedums, tikai nez kamdēļ man šķiet, ka tieši veids, kā pieminekli pārvietot, informācijas trūkums par cēloņiem (nu nezinu, varēja taču sacerēt skaistu propogandas stāstu) un politiskā tuvredzība ir izvērsušas visu pasākumu par kārtējo nemieru Baltijā.
Tas, ka Krievijas polittehnologi strādā uz urrā visas tuvās pierobežas valstīs, ir skaidrs pat apsim. No otras puses- kur ir mūsu bāleliņi? Kur ir, es atvainojos, mūsu pretizlūkošana un eksperti, ar kuriem vajadzēja konsultēties par pieminekļa pārvietošanas norisi? Nestāstiet, ka mums tādu nav. Ja jau padomju skola ir bijusi tik spēcīga, tad gan jau kāds atrodas arī šai pusē un ir gatavs sadarboties ar valdošo varu. Un ekspertiem nav pilsonības, nav sejas, ir tikai jautājums par lojalitāti. (cits jautājums ir kā šo lojalitāti panākt)

Vēl aizvien nav īsti skaidrs, kāda ir Igauņu valdības motivācija. Nu nevar taču viņi būt galīgi naivi un dumi (pozas ieņemšana vai nepārdomātā vēlme notušēt etnisko naidošanos) vai atkal ciniski līdz pēdējai vīlei (tā visa atkal ir politiskās karjeras veidošana, daļa tautas jau izteica savu atbalstu Reformistiem tieši šīs nostājas dēļ). Cik ilgi gan nacionālisma uzkurināšana un naidīguma saglabāšana noteiks toni gan Igaunijas, gan Latvijas politskajā vidē?
Tas, ko ar to visu dara Krievija, ir drīzāk pat konstante mainīgajā vidē. Igaunija atkal kļūst par eksperimentu lauciņu, kurā izmēģināt savus spēkus (šermuļi pār kauliem). Man tikai ļoti gribētos zināt, cik ilgi mēs taisāmies spēlēt pēc viņu noteikumiem? Cik ilgi vēl?