bet kā var reāli noticēt tādai straujai dievināšanai, kādu pret savu upuri izspēlē psihopāts. kāpēc upuris nesajūt falšumu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gan jau tāpēc, ka tas tomēr ir tik bezgala patīkami, būt pielūgtam, dievinātam, īpašam, vienīgajam visā pasaulē tādam. un tās ir kā medības, šis cilvēks patiešām koncentrē visus savus resursus, tas ir patiesi, ka tobrīd viņam eksistē tikai upuris. tikai upuris iedomājas, ka tas ir tāpēc, ka viņš ir tik īpašs. patiesībā tas ir tikai tāpēc, ka psihopātam ir garlaicīgi. viņš tieši tāpat dievinātu jebkuru. vienkārši tā gadījās un šis medījums gadījās.
viņi parasti arī spēj ļoti uzmanīgi klausīties, vismaz sākumā, un ātri uztausta dziļākās vēlmes. un jā, viņiem ļoti patīk aizliegtie augļi (cilvēki, kas jau ir aizņemti un attiecībās). piemēram, attiecības ir tādas mazliet jau remdenas. rāmas. un tad nāk šis cilvēks ar to mežonīgo kaisli un dieivināšanu. ai, romija, nu iedomājies uz mirkli ;]]]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es iedomājos...
jaunībā un bez zināšanām var iekrist kā muša medū :/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbūt cilvēki, kas ir uzauguši un pieraduši pie patiesas, dziļas mīlestības un savstarpējām rūpēm (ģimenē un varbūt vēlāk arī ar partneri) tomēr spēj palikt imūni un ļoti ātri saprast, ka nekas no tā nav pa īstam.

bet nav tā, ka vairums cilvēku uzaug šādā mīlestībā un/vai pēc tam spēj to patstāvīgi uzkultivēt. un tad jā, iekrist var pavisam viegli.

o, es gadiem pretojos, vēl kopš pamatskolas. bet tad nāca lielas sāpes, nu tādas, un tad likās, ai, lai iet, noticēšu tam visam. jo tik skaisti tas viss bija.
bet es tā arī nekad nespēju līdz galam noticēt. bet vienmēr vainoju sevi par to. un ai, tas ir tik. traki. tā sajūta, ka tu visu dari nepareizi. jo viņš taču tikai mīl tevi vienīgo vairāk par visu. tikai kaut kā tu nekad neesi gana laba. tu esi vienīgā un vislabākā tāda, un nevienu citu viņš pat nekad nav spējis un nespēs mīlēt, tikai - tu nekad neesi gana laba. un to "neesi gana laba" nekad nesaka ne ar vienu vārdu. to tu tikai jūti. vienmēr. un tad tu sāc justies tik nelaba. un laba tikai viņam vienam.

beigās vairums šo "upuru" notic, ka ir tik briesmīgi, ka neviens cits nekad viņus nemīlēs. un, protams, arī pirms tam nav mīlējis.

bet tas ir arī ļoti interesanti viss.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, mani visu laiku urdīja doma, ka tādos tīklos vieglāk iekrist jaunam un pēc mīlestības izslāpušam, kuram vecāku bijis par maz.

un tad vēl man šķiet, ka esmu tomēr sastapusi cilvēku ar psihopātijas iezīmēm. nu, tādu absolūto pofigistu, kurš gāja pāri līķiem. manai draudzenei bija tāds draugs jaunībā. kā viņš viņu spīdzināja, kā es viņu par to ienīdu! bet draudzene izturējās kā akla un kurla, man šķita, ka es sajukšu prātā no bezpalīdzības. vienreiz viņš tusiņā aizdedzināja svešā mājā aizkarus, jo bez ģeniāliem ekšeniem nebija dzīves. viņi apprecējās. viņai piedzima bērns reizē ar viņa mīļākās bērnu. cik daudz riebeklību būtu ko stāstīt...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ou, izklausās tieši kā no mācību grāmatas..
un parasti tuvinieki redz un jūt, bet nekā nevar palīdzēt. viens no paņēmieniem ir jau sākotnēji atsvešināt no draugiem/ģimenes. ar tekstiem "viņi nesaprot, cik mums ir īpašas attiecības un kāda neparasta mīlestība, viņiem skauž, jo pašiem nekad nav bijis šādu īstu jūtu, viņi tāpēc mūs grib izšķirt"
kā tas beidzās draudzenei? viņa joprojām ir ar viņu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tieši tā viņš darīja! viņš draudzenei stāstīja, ka es gribot izjaukt viņu attiecības, jo man skaužot. pilnīgs absurds, jo man kļuva nelabi uz viņu skatoties vien. viņš bija narciss visaugstākajā pakāpē un piedevām neatzīts ģēnijs. es te nevaru stāstīt smalkāk par viņa nodarbošanos, bet tā bija no radošajām profesijām.
mūsu draudzība pārtrūka. mēs trijatā reiz braucām pie draudzenes svinēt viņas dzimšanas dienu, pēc kārtējās viņa scēnas es izkāpu no tramvaja pusceļā un devos mājās.
viņas mamma bija pavāja rakstura un notiekošajā noraudzījās neiejaucoties. un laikam ko bilst būtu bijis veltīgi, jo mātes jau uzklausa vismazāk. tēvs bija nesen miris.
viņi izšķīrās apmēram pēc diviem gadiem, kad viņš aizgāja pie mīļākās. viņa atnāca uz manu akad. izlaidumu un toreiz gaidīja otru bērnu. no viņa. kaut viņi sen bija šķīrušies un viņš bija paguvis nomainīt jau kuro upuri.
sākumā domāju, ka viņi atkal ir kopā. viņa teica, ka neesot gan un viņai tas neesot svarīgi.
es tādu pļorzāšanos nekad neesmu varējusi saprast. toreiz pabrīnījos, bet neko neteicu. neesmu viņu vairs satikusi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viņa reiz man atsūtīja tukšu apsveikuma kartiņu. klāt bija pielikta vēstulīte, kurā viņa izteica lūgumu kartiņā ierakstīt uzaicinājumu ciemos un nosūtīt to viņai.
es neatbildēju.

man bija pārlieku smagi toreiz visā noraudzīties. un es biju kļuvusi vēl cietāka un noraidošāka.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tik skumjš stāsts
un visskumjākais, ka viņa droši vien nekad neuzzinās, ka šis cilvēks tāds vienkārši ir. un mocīs sevi. un tad vēl tur ir maziņie pa vidu.

ai, romija, bet es nezinu, ko lai tur dara. man nav ne jausmas.

viņi mēģināja veikt terapiju ar šiem cilvēkiem cietumos. sākotnējie rezultāti rādīja, ka iznākums ir vēl sliktāks. nu, viņi pastrādā vēl vairāk noziegumu pēc atgriešanās brīvībā. jo terapijā, piemēram, mēģina parādīt, izstāstīt, kā otrs jūtas, trenēt empātiju. bet viņi no tā visa iemācās tikai vēl jaunus veidus, kā manipulēt un izmantot.

lai gan viens no pēdējo gadu pētījumiem kaut kur kanādā laikam - tur bija kaut kādi rezultāti. nu, ka šie cilvēki pēc terapijas atkārto noziegumus tikpat bieži, tikai vairs ne tik smagas pakāpes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, viņa neuzzinās, ka šis cilvēks tāds vienkārši ir.

mazie nu jau lieli.

viņa toreiz sāka ar žileti graizīt rokas. kad es nejauši atklāju rētas un nesen apdzijušus šņāpienus uz viņas plaukstu locītavām, viņa histēriski kliedza, ka esot mēsls.
viņš toreiz skraidīja pie diviem upuriem, jo abām bērni piedzima ar dažu nedēļu starpību. un kad viņš uztaisīja kašķi un uz nedēļu pazuda, tad viņa ķērās pie žiletēm un tabletēm.
redzēt to visu no malas bija ārprātā grūti, jo palīdzēt nebija iespējams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, lūk, tādas man bija divas...

Ļoti tipisks stāsts. Ir neizsakām smagi būt tur iekšā, tas tiesa. Un citiem tas nav saprotams, jo tu esi nodauzīts tā, ka nafig neko vairs nesaproti, t.i., neuzticies savam saprātam un saviem spriedumiem - tava galva ilgtermiņā, sistemātiski, nemanāmi ir rūpīgi samaisīta - un tu domā, ka viss tas, ko tev saka saprāts, ir kaut kāds bulšits, t.i., tu zini, ka tā ir patiesība, bet patiesībai un faktiem vairs nav tāda spēka, kas varētu pacelt tās bulšita un t.s. "gaslighting" (smadzeņu jāšanas) slāņojumu. Insein, nav joki. Ļoti melnas un smagas domas par pašnāvību tur ir pilnīgi pie vietas. Mana pēdējā, davedusi līdz tādai katatonijai, uzdāvināja aiziet pašaut (t.i., nošauties), uztaisīja pilnīgi idiotisku, publisku (pēdējo) histēriju, lejot vājprātīgu sviestu un dzenot mani zemē ar kkādu pilnīgu huiņu, kurā grūti vairs neklausīties, (turklāt, tas viss tiek veikli miksēts ar pilnīgi citām emocijām - ar acumirklīgiem mīlestības uzplaiksnījumiem, dziļiem, žēlojamiem asaru uzplūdiem, un neizsakāmu ļaunumu un cietsirdību, kas tā cilvēka sejā parādās kā kaut kāds mēra mironis ar kritušu masku), un paskaidroja, ka, lūk, visi viņas draugi un nu jau viņa pati uzskatot, ka man vajagot iet un nošauties un ka ne par ko citu kā sevi es neesmu spējīgs domāt (lai gan visa pasaule jau sen bija viņas murga pārņemta), nu un kā kronis visam tonakt sāka gulēt ar manu čomu. Pazaudēju čupu draugu, plānu, utt., un, nu, elementāru dzīvības enerģiju uz mēnešiem. Neizsakāmi smaga artilērija, nevar to tā aprakstīt - ar visām tām pilnīgi nelietīgajām, bet smalkajām zāģēšanas metodēm ilgtermiņā un ar to tipisko psihopātu aiziešanu, kad tu esi sabradāts, tad tu tiec iznīcinās, un viņš/-a aiziet ar kādu citu - izraugoties variantu, kas tevi sāpinās visvairāk.

Murgs, karoče, vnk nosist gribas.

(Reply to this) (Parent)