Comments: |
| From: | az |
Date: | 7. Novembris 2015 - 00:14 |
---|
| | | (Link) |
|
tik skumjš stāsts un visskumjākais, ka viņa droši vien nekad neuzzinās, ka šis cilvēks tāds vienkārši ir. un mocīs sevi. un tad vēl tur ir maziņie pa vidu.
ai, romija, bet es nezinu, ko lai tur dara. man nav ne jausmas.
viņi mēģināja veikt terapiju ar šiem cilvēkiem cietumos. sākotnējie rezultāti rādīja, ka iznākums ir vēl sliktāks. nu, viņi pastrādā vēl vairāk noziegumu pēc atgriešanās brīvībā. jo terapijā, piemēram, mēģina parādīt, izstāstīt, kā otrs jūtas, trenēt empātiju. bet viņi no tā visa iemācās tikai vēl jaunus veidus, kā manipulēt un izmantot.
lai gan viens no pēdējo gadu pētījumiem kaut kur kanādā laikam - tur bija kaut kādi rezultāti. nu, ka šie cilvēki pēc terapijas atkārto noziegumus tikpat bieži, tikai vairs ne tik smagas pakāpes.
jā, viņa neuzzinās, ka šis cilvēks tāds vienkārši ir.
mazie nu jau lieli.
viņa toreiz sāka ar žileti graizīt rokas. kad es nejauši atklāju rētas un nesen apdzijušus šņāpienus uz viņas plaukstu locītavām, viņa histēriski kliedza, ka esot mēsls. viņš toreiz skraidīja pie diviem upuriem, jo abām bērni piedzima ar dažu nedēļu starpību. un kad viņš uztaisīja kašķi un uz nedēļu pazuda, tad viņa ķērās pie žiletēm un tabletēm. redzēt to visu no malas bija ārprātā grūti, jo palīdzēt nebija iespējams.
| From: | po |
Date: | 7. Novembris 2015 - 03:03 |
---|
| | | (Link) |
|
Jā, lūk, tādas man bija divas...
Ļoti tipisks stāsts. Ir neizsakām smagi būt tur iekšā, tas tiesa. Un citiem tas nav saprotams, jo tu esi nodauzīts tā, ka nafig neko vairs nesaproti, t.i., neuzticies savam saprātam un saviem spriedumiem - tava galva ilgtermiņā, sistemātiski, nemanāmi ir rūpīgi samaisīta - un tu domā, ka viss tas, ko tev saka saprāts, ir kaut kāds bulšits, t.i., tu zini, ka tā ir patiesība, bet patiesībai un faktiem vairs nav tāda spēka, kas varētu pacelt tās bulšita un t.s. "gaslighting" (smadzeņu jāšanas) slāņojumu. Insein, nav joki. Ļoti melnas un smagas domas par pašnāvību tur ir pilnīgi pie vietas. Mana pēdējā, davedusi līdz tādai katatonijai, uzdāvināja aiziet pašaut (t.i., nošauties), uztaisīja pilnīgi idiotisku, publisku (pēdējo) histēriju, lejot vājprātīgu sviestu un dzenot mani zemē ar kkādu pilnīgu huiņu, kurā grūti vairs neklausīties, (turklāt, tas viss tiek veikli miksēts ar pilnīgi citām emocijām - ar acumirklīgiem mīlestības uzplaiksnījumiem, dziļiem, žēlojamiem asaru uzplūdiem, un neizsakāmu ļaunumu un cietsirdību, kas tā cilvēka sejā parādās kā kaut kāds mēra mironis ar kritušu masku), un paskaidroja, ka, lūk, visi viņas draugi un nu jau viņa pati uzskatot, ka man vajagot iet un nošauties un ka ne par ko citu kā sevi es neesmu spējīgs domāt (lai gan visa pasaule jau sen bija viņas murga pārņemta), nu un kā kronis visam tonakt sāka gulēt ar manu čomu. Pazaudēju čupu draugu, plānu, utt., un, nu, elementāru dzīvības enerģiju uz mēnešiem. Neizsakāmi smaga artilērija, nevar to tā aprakstīt - ar visām tām pilnīgi nelietīgajām, bet smalkajām zāģēšanas metodēm ilgtermiņā un ar to tipisko psihopātu aiziešanu, kad tu esi sabradāts, tad tu tiec iznīcinās, un viņš/-a aiziet ar kādu citu - izraugoties variantu, kas tevi sāpinās visvairāk.
Murgs, karoče, vnk nosist gribas. | |