fotogrāfijā atrastā,
smaidi Tu.
kā varēju es aizmirst,
dienas un naktis,
rītus un vakarus,
ar Tevi kopā?

bet ir aizmirsts itin viss,
svarīgs ir tik tas, kas palicis.
bet Tevis te nav.

man līdzās tik vējš,
un koku lapas čaukstot runā,
tagadnes vārdus dzirdu,
klusi skanam apkārt man.

Sajūtas vairs neatgiezt,
lai arī brīžam iesmeldz sirds,
par to, kas nebūs sasniedzams,
šajā dzīvē vairs.

saburzītā fotogrāfija,
senaizmirstas kabatas pašā apakšā,
dusi mierā nu,
es Tevi vairāk negribu..