Axa

Piektdien bija man smaga saruna ar māti...nu drīzāk bija viņas monologs, kur es brīžiem mēģināju atvērt savu muti, taču pārsvarā vienīgais, kas man nāca laukā pa muti bija 'nē'.
Jebkurā gadījuma viņa mani ieveda nelielā depresijā un smagā dzīves situācijas novērtēšanā - rezultāts tomēr noteikti nebija viņas iecerētais, jo es esmu tikai stiprinājusi pārliecību sevī un tikai speršos uz priekšu ar lielāku gandarījumu.
Taču, ņemot vērā, ka ar savu māti nekad neesmu varējusi runāt un arī liekas nekad nespēšu, ja vien viņa brīnumainā veidā nemainīs savu diktatorisko manieri - nolēmu viņai uzrakstīt garu vēstuli, kur izklāstu visu, ko domāju un mēģinu noteikt kaut kādas robežas attiecībā uz to, kas man ir pieņemams no viņas puses.

Protams iesniedzot šodien viņai rokās izdrukāto vēstuli, vienīgā frāze (pildīta ar visiem atbilstošie zemtekstiem) saņēmu bija: "A runāt ko tu nemāki?!"

Redzēsim, kāds būs rezultāts.
Es esmu pilna optimisma, ka iespējams varbūt mana māte uztvers kaut kripaciņu no visa, ko mēģinu viņai izteikt vēstulē, taču zinot ka tā ir mana māte, visticamāk viņa vienkārši apvainosies un turpinās uzskatīt, ka viņas viedoklis ir vienīgais pareizais un viņai ir tiesības arī noteikt līdz sava mūža galam kā man būtu jādzīvo...

Jebkurā gadījumā pastāv divas iespējas: vai nu viņa kaut cik paliks pielaidīgāka; vai arī nolems ka es viņas miesīgais bērns esmu viņu nodevusi un vairs vispār negribēs ar mani tikties.
Pirmais būtu patīkamāks atrisinājums, bet nu nāvīgi nepārdzīvošu arī ja būs otrais.

Anyway, wish me luck!

My dream of soft down clouds
It came to me last night

Lying on a bed of mine
My eyes did close to shut out light

In bliss I slept without a fight
To rest was not my test

My one and only plight
I must get up to start the day

Ha ha ha!

Mani pārsteidz manas ģimenes ārstes idiotisms katru reizi.
Liekas viņa pat pa visu šo laiku nav saņēmusies palasīt kādā medicīnas grāmatā vai pat apskatīties Wikipediā, ko gan tā diagnoze, kuru man uzstādīja vēl pirms 10 gadiem sevī ietver.
Ņemot vērā, ka man ir reaktīvais artrīts un piepampusi pēda kaut gan man nav bijusi īpaši nekādas traumas vakar, viņai vajadzētu vismaz nosūtīt mani uz kādām analīzēm, kas varētu pierādīt artrīta uzliesmojumu, nevis vienkārši brutāli sūtīt pie traumatologa O.o
Mjā, nē nu es jau arī neesmu ārsts un neko patiesībā nezinu, taču kaut kā spēju saprast, ka kaut kas nav šobrīd kārtībā in general un es neesmu pakritusi uz trepēm >.<

Anyway, dosimies vizītē pie ARSa traumatologa un paklausīsimies kā viņš man teiks, ka nu nekas redzams rentgenos nav, ka laikam viegls sastiepums un jāatvieglo ir kāja pāris dienas *rolling eyes*.

Liekas mans ķermenis ir izdomājis vienkārši sabrukt...
1) Jau mēnesi ik pa kādai dienai nedēļā man rodas sirdssāpes, kad ieelpoju sāk durt krūtīs.
2) Pēdējais gudrības zobs izdomājis izlīst un sagādā man nepārāk patīkamus brīžus ēšanas laikā vai jebkurā brīdī, kad pakustinu žokli.
3) Vakar mana kreisā potīte nolēma streikot un piepampa 2x lielāka un šodien liekas turpina šo eskapādi.
4) Bet tikko vēl pēc pusdienu paēšanas arī sāka durt kaut kur kreisajos sānos.
5) Un vispār sēžot darbā pie loga blenžot viegli pārgaismotā ekrānā velk uz migrēnu katru dienu.

Ok, end of whinning session :P

A week so full of emo has to be one of the rare cases in all of my life.
Never did I suspect that weddings could cause such internal turmoil for everyone, not just the couple.
But to end it all with an hour in the rain and wind letting 132Ls go to the wind...now that was epic!

Though now with a new dawn it all seems trivial and like a life-like dream...

What does one do if after a night of partying the next morning one finds him/herself at work and still tipsy?
How does one handle a boss that will be asking questions while your head is still spinning?

...arrrghhhh - I need to hide under a pillow....

Nedaudz paarlietojos kofeiinu...
Tagad rocinjas riktiigi zib paar klaviatuuru un actinjas nevar notureeties uz monitora :D
Wiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii!

Biale kwiaty?
Cztery pory roku?
Gorski wod?

Kas gan būtu domājis, ka man nāksies jaunajā darba vietā apgūt poļu valodu?
Es jau noteikti nebiju ko tādu iztēlojusies!

Redz taču saskaroties ar poļu ražotājiem un to produkciju, es tagad zinu kā poliski ir - balti ziedi, četri gadalaiki, sausa un normāla āda...un vēl dažas pilnīgi nelietderīgas frāzes :D

Bet izrādās, ka manām mocībām saprasties ar poļu veļas līdzekļiem, gaisa atsvaidzinātājiem un depilatoriem pienāca beigas, jo es pēc 2h mocībām secināju, ka tur taču ir arī EAN kodi!
(priekš nūbiem, tas ir tas kods, kas paslēpts bar-kodā)
Tagad darbu pēc manas un kolēģes vadītās iniciatīvas darbu pie garā produktu listes ašifrējuma ir pārņēmusi blakus atrodošā nodaļa, kurai ir pieeja lielai EAN kodētai datubāzei :P

Savukārt kolēģe mani tagad augsti ciena, jo pati bija veselas 4 dienas jau mocījusies cenšoties atšifrēt poliskos nosaukumus pret mūsu datubāzē angliski kodētajiem, bet tā arī nebija aizdomājusies, ka varētu taču izmantot kaut kā tos EAN kodus...
Tagad esmu ieguvusi - ģēnija - statusu savā kabinetā! :DDD

Ultimatīvi aktīvās brīvdienas ir beigušās!
Ja sestdien neko īpašī nedarījām kā mētājāmies pa māju, kaut ko skatījāmies un dzērām, tad svētdien tika paviekti darbi, kas atspēko veselus 2 bezdarbības mēnešus:
- saliku riteni (pati pieliku noskrūvētās riepas, stūri un bremzes)
- pagatavoju pusdienas
- izmagzāju gan balto, gan krāsaino veļu
- atšuvu divām biksēm galus
- pieliku šujmašīnai adatu (2x)
- saliku guļamistabā grīdlīstes (zāģēju un līmēju pati)
- biju uz veikalu 2x
- bijām peldēties
- panācu to, ka džeki pārvieto lielo dzelteno skapi no vienas istabas uz otru
- pielīmēju saplēstā linoleja gabaliņus

Kā rezultātā atrubījos jau 10tos.

Tagad varēšu beidzot ķerties klāt savu drēbju izkravāšanai!!!
No more living out of the suitcase - wiiiiiiiiiii!

Tagad tik atliek kaut kad šonedēļ iet iepirkt gultu :D

Kaa jau parasti peec Jaanju pasaakumiem taada izsmelta sajuuta un veelme, ka buutu veel vismaz 2 briivas dienas atkopties.

Protams arii vienmeer ir interesanti palasiit atsauksmes par pasaakumu no dazhaadu cilveeku viedoklja un meegjinaat taas saliidzinaat ar saviem piedziivojumiem.

Noteikti 'mans' liigo pasaaciens Gaujienaa atshkjiiraas no Inxa vai teiksim Zhanetes liigo pasaaciena.
Man nodzerties negadiijaas, tachu netrauceeja arii paaraak tas, ka citiem gan izdevaas.
Toties vislabaakais moments noteikti bija divu paaru kailaa pelde meenesgaismaa un tad zhaaveeshanaas dvieliishos pie mega-gigantiskaa ugunskura. Shii iisaa nodarbe mani iekurbuleeja cerams liidz naakoshiem Jaanjiem muuzhiigaas gaismas dzirksteli :)

Man patiik dzirdeet no manas maates mutes vaardus:
"Labi, labi!" [intoned with a serious amount of enmity and skepticism]
Peec kuriem tiek nolikts klausulis :P

Ir pagaajis tikai gads, kopsh vairs neko nemaacos un tagad juuto shii faktora sekas.
Nespeeju pat izlasiit vienu nodalju metodologjijas graamataa, ko man iedeva jaunajaa darbaa, nemiegot ciet!
Kaa arii biezhi vien ir vajadziigs vairaakas reizes paarlasiit un pat pierakstiit vai ie-googlot infu, lai vispaar apjeegtu par ko iet runa.
Bet tachu teoreetiski man visu sho savaa zinjaa vajadzeetu zinaat, nu vismaz kaut kaadaa liimenii no bakalaura studijaam >.<

--- Feeling lame in the membrane, feeling lame in the brain ---

Besii laukaa, ka Jaanji ir tik sarezhgjiita padariishana tieshi manas gjimenes deelj.

Kaa nav kauna abiem maniem vecaakiem buut ar vaardiem, kas iekriit shajaas globaalajaas briivdienaas - nu un taa man katru gadu ir jaamocaas ar veidiem kaa apsveikt Maigu un Jaani vinju vaarda dienaas, bet tai pashaa laikaa ietuseet ar draugiem.

Tas nav taisniigi, ka man naakas katrus Liigo sveetkus vai nu moraali lauzties par savu ljaunaa beerna statusu, vai nu mirt nost no garlaiciibas pie vecaakiem vai ari mociities ar abu lietu sabiidiishanu un apvienoshanu.

Gribas kaadu reizi Jaanjos vienkaarshi mieriigi izbraukt atpuusties pie dabas ar pareizajiem cilveekiem un viss!