Axa

Vakar beidzot bija patiesā vasaras garša - pludmale, baltas smiltiņas, silta jūra, ķirši, saulīte, iedeguši džeki, kas spēlē volejbolu, basas kājas, piebāzti vilcieni un vēls vakars ar košu pilnmēnesi (kuru es beigās ieraudzīju ejot mājās starp mākoņiem).
Eh, ja katra diena tā beigtos, tad es būtu mūžīgi apmierināta :)
Vienīgi šorīt bija riktīgi grūti piecelties :P

Brīvdienas bija saulainas un vējainas un mokošas un vienkārši burvīgas :)
Jūra bija auksta un mēs tā arī nenopeldējāmies (dažus gan tas neapturēja), taču smiltīs izvārtījos riktīgi un pēc tam vēl nākošajā dienā lasīju smilšu graudus laukā no visādām dīvainām vietām un jutos kā kāpa. Taču drīz vien pārgājām uz zaļāku settingu un tad jau dabūju izvārtīties zālītē un izjutu zāliena eksistences īpatnības tik veiksmīgi, ka pat visi kukaiņi sāka mani jaukt ar mauriņu.
Neskatoties uz visiem spīdīgajiem bruņiniekiem un ieročiem, man tomēr atmiņā vislabāk no brīvdienām paveras aina ar milzonīgi oranžo pilnmēnesi virs Tūjas krasta un dziesmiņas "Black hole sun" meldiņu skanošu manā galvā.

Aktivitāte sit augstu vilni un rīt jau būs bakalaura aizstāvēšanās un arī tāds mazs notikums kā METALLICA koncerts!
Taču paralēli vēl jādomā par interviju plānošanu, yogas nodarbībām un diemžēl jāšana šonedēļ man atkrīt.
Jāsāk arī aktīvāk domāt par spēlēm...bet tajā pašā laikā vēl bīdīt savas tālākās mācības iespējas ārzemēs...un bet protams, kā gan savādāk, tieši tad, kad biju jau izdomājusi, ka nākošmēnes varēšu gulēt bezrūpībā un tikai skraidīt apkārt pa LARPiem, man atkal piedāvā darbu...ak...un es jau varētu atteikties un tā...bet tas ir sarežģīti, ja tevi tik ļoti novērtē un sola naudu un neiespringtu darba režīmu...varbūt vēl tikai jūliju pastrādāt? ...laikam jau esmu pieradusi pie darba, ja nevaru tā atmest ar roku un vienkārši nostādīt sevi dīkdieņa pozīcijā...cik nožēlojami.

PS. tika atklāts vēl viens mans pielietojums - izrādās, ka esmu ļoti noderīgs 'termafors' :D

Of angels and demons we pray

For our wings were taken away

In this world we all must stay

Fallen into missery we slay

 

Eh, vakar bija tik labs individuālais pasākums mājās. Pēc ilgiem laikiem atkal bija treniņš pēc kura izjutu kā parasti fizisko eiforiju. Lai atvieglotu sāpošos muskuļus iegāju vannā, kur beigās gandrīz jau aizmigu, tāpēc ilgi vairs neko nedomāju un likos jau savā mīkstajā gultiņā pusē vienpadsmitos.
Šorīt tāda sajūta, ka būtu gulējusi mākoņos...pilnīga un absolūta relaksācija...vienīgi pietrūka kāds, kas uztaisītu vēl masāžu...

Vermillion, Pt. 2

She seemed dressed in all of me, stretched across my shame.
All the torment and the pain
Leaked through and covered me
I'd do anything to have her to myself
Just to have her for myself
Now I don't know what to do, I don't know what to do when she makes me sad.

She is everything to me
The unrequited dream
A song that no one sings
The unattainable, Shes a myth that I have to believe in
All I need to make it real is one more reason
I don't know what to do, I don't know what to do when she makes me sad.

But I won't let this build up inside of me
(...)

Pēc pieprasījuma ielikšu vēl kādu Ešera darbu...šobrīd šie telpiskie brīnumi nodarbina manu prātu kā nekas cits ;)
Palasīt vairāk par pašu autoru un apskatīt viņa darbus varat šeit.

( Greizās trepes ar zvēriņiem )

Šī grafiķa darbi mani mūžīgi fascinē un nodarbina manu iztēli :) ( mūžīgais ūdenskritums )

Meklēju yahoo kaut kādas bildītes un uzgāju ļoti apburošu radījumu...dažiem tas varētu likties kā elles izdzimums, taču man viņa šķita vienkārši apburoša...

( Dēmons )