Skaisti, man prieks, ka tev tādas izjūtas. Mani, diemžēl, tik tīrs konceptuālisms nesaista, tai pat laikā pilnīgi piekrītu un apbrīnoju par viņas spēju iet šo savu ceļu tik neatlaidīgi un ar tādu pārliecību.
Tiesa gan, kas būtu "izrādīšanās" mākslā, par to var strīdēties. Pati māksla pēc būtības jau ir izrādīšanās, un arī tāda viena koncepta kopšana gadu desmitu garumā ir izrādīšanās tikpat, cik meklējumi un atradumi dažādos virzienos, ko var vērot citu mākslinieku ceļā.
Par muļķošanos gan nav divu domu, muļķošanās ir muļķošanās, ar to arī bieži iznāk saskarties mūsdienu mākslas scēnā, un tā jau nu Celmiņai nepiemīt ne mazākajā mērā.