Nupat par ko līdzīgu runājām ar Andersonu. Viņš pie meitas mājas (ko viņai uzdāvinājis, Austrālijas laukos, pasakainā vetā) būvē tādu kā viesu namiņu, un jau tagad, pie ļoti labas veselības būdams (gadi 72? pilnīgs jaunēklis!) plāno tur visādus trapus, lai pie gadījuma varētu uzbraukt ratiņkrēslā, piemēram - uz terasi, un arī baseinā lai var pa trapu iegremdēties. Un, runājot par manu māju, viņš teica, lai es neuztraucoties, ka mana guļamistaba būs otrā stāvā, jo pie taisnām trepēm, kādas man būs, esot itin viegli piestiprināmi samērā lēti pacēlājmehānismi. Bet tas nebija interesantākais. Interesantākais bija tas, ka Austrālijā tiekot uzskatīts, ka 10% no tiem, kuri tagad ir savos 70os un 80os, nodzīvošot līdz 100 gadiem. Izskatās, ka viņš pilnīgi tam gatavojas. Protams, viņš nav dumjš un saprot, ka tā ir arī samērā liela problēma sabiedrībai. Bet tāpēc jau neies darīt sev galu, vai ne.

Jā, un tēva brāļa sieva Natiņa, 88, kas jau atkal traucas šurp uz Latviju, uz koru olimpiādi, staigā (ļoti āri un daudz) taisnu muguru un krāso sarkanas lūpas un zaļus plakstiņus, un nebūt nav vienaldzīga pret vīrešiem.
Viņa tiešām izskatās ļoti labi, lai gan noteikti ir uzkrītošāka par tavu radinieci un varbūt ne tik smalka.