iekomentēšu te tīri tāpēc, ka komentēju pirms tam un nezinu, kur citur lai nodod ziņu:

Paldies par dalību vakardienas diskusijā. Šodien noskatījos vēlreiz un daudzi punkti aizvien neiziet no prāta. Viens paldies, protams, par centieniem šajos laikos iestāties par patiesību un norādīt uz potenciālām problēmām nākotnē (es neesmu vēl sasniegusi savus 30, tāpēc ir ārkārtīgi dīvaini pat iztēloties, cik tālu mēs aizmudžināsimies, ja turpināsies uzsāktais objektīvu faktu izslēgšanas kurss vienlīdzības ideoloģijas vārdā u + ar ko riskējam, turpinot neskatīties). Bet otrs - par piemēru kā mierīgi, cieņpilni, tajā pašā laikā noturot savu pozīciju iet cauri diskusijai un vismaz mēģināt kopā noiet dažus līmeņus dziļāk un tak iezūmot detaļās, pat, ka tas ir prātam diezgan nogurdinoši un rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Es zinu, ka vēl pavisam noteikti neesmu tur, bet šāda attieksme un darbs šķiet vienīgais veids kādā saglabāt savu veselo saprātu laikā, kad viedokļi, vēlmes un emocijas prevalē pār loģisko domāšanu un prāta darbu. Paldies.